Medijiem

BOIIA: Kam ir izdevīga VARAM piedāvātā zemes dzīļu nacionalizācija

2015.gada 13.novembris.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais Koncepcijas projekts par zemes dzīļu izmantošanas tiesiskā regulējuma maiņu tiek virzīts pieņemšanai, neskatoties uz plašajiem nozares pārstāvju un ekspertu iebildumiem.

Īpašu neizpratni rada Koncepcijas līdzšinējā virzība, kura ir bijusi dīvaina, bez sabiedrības iesaistes un bez pietiekama skaidrojuma. VARAM ir vairījusies sniegt atbildes pēc būtības uz daudzām asociācijas vēstulēm un izvairās runāt par ekonomisko vai jebkādu citu pamatojumu, aizbildinoties ar politisku lēmumu. Šādos apstākļos rodas pamatots (vai likumsakarīgs) jautājums - kam tas ir izdevīgi un vai tiek plānota vērienīga nacionalizācija kā padomju laikā?

Sigita Poželaite-Šavļuga, BOIIA valdes locekle:

Īpaši negatīvi ir tas, ka VARAM savās sanāksmēs maldināja saskaņošanas dalībniekus par iespēju iesniegt savus priekšlikumus Koncepcijas pilnveidošanai, jo pēc apspriešanas būtiskie priekšlikumi netika ņemti vērā, bet par jautājuma iekļaušanu MK komitejas dienaskārtībā sabiedrība uzzināja pēdējā brīdī. Aicinu visus zemes īpašniekus, gan juridiskas, gan fiziskas personas, kuriem rūp savu tiesību liktenis ilgtermiņā, pieteikties šodien MK kancelejā vk@mk.gov.lv apmeklēt komitejas sēdi pirmdien, 16.novembrī, kur Koncepcija tiks skatīta kā pirmais jautājums, plkst.10.00 un izteikt savu viedokli!

VARAM arī sākotnēji likumā noteiktajā kārtībā iesniegto BOIIA atzinumu nepievienoja izziņai, kā arī neuzaicināja piedalīties starpinstitūciju sanāksmē. Koncepcijā iekļautais apgalvojums, ka zemes īpašniekiem pietrūkst zināšanu, tehnisko un finansiālo spēju, ir pilnīgi nepamatots. No VARAM pārstāvju sniegtās informācijas izriet, ka arī valsts to negatavojas darīt pati, bet nodot šīs tiesības pagaidām nezināmiem investoriem.

Piedāvātā normatīvā regulējuma maiņa nesatur atbilstošu ekonomisko un juridisko pamatojumu - ko iegūst valsts, būtiski ierobežojot privātpersonu īpašuma tiesības vai nosakot dalītu īpašumu. Koncepcijas piedāvātajā B variantā piespiedu kārtā noteiktie zemes dzīļu nogabali ar derīgām īpašībām neveicinās zemes īpašnieku ieinteresētību zemes dzīļu resursu izpētē un izmantošanā.

Tieši zemes dzīļu piederība ir izšķirošais aspekts finansiālām spējām, piemēram, jautājumā par kredītlīdzekļu piešķiršanu. Jāatzīmē, ka tieši ASV, kur ir Latvijai līdzīgs tiesiskais regulējums, dabas resursu rūpnieciskā ieguve ir attīstīta visaugstākajā līmenī, un zemes īpašnieki šādos apstākļos ir visieinteresētākie resursu apguvē, no kā ieguvējs ir arī valsts un sabiedrība kopumā.

Praktiskā darbības pieredze liecina, ka šobrīd galvenie kavēkļi investīciju piesaistei derīgo izrakteņu jomā ir tieši birokrātija, netālredzīga un nepārdomāta teritoriālā plānošana, Aizsargjoslu likums, IVN procedūra. Šie ir jautājumi, kas būtu jāatrisina pirmkārt, vēloties piesaistīt investīcijas. Jāatgādina, ka pastāvošie normatīvie akti jau pašlaik paredz iespējas noteikt derīgo izrakteņu valsts nogabalus, ja rodas pamatota nepieciešamība.

BOIIA jau iepriekš pauda aicinājumu, pirms uzsākt privātpersonu īpašumtiesību ierobežošanu, tikt skaidrībā ar to īpašumu izmantošanu, attiecībā uz kuriem pastāv problēmas ar zemes īpašumtiesību noteikšanu. Pašlaik neskaidrs tiesiskais statuss ir zemēm, kuras pieder publiskajām juridiskajām personām un baznīcas konfesijām. Turklāt, patlaban vismaz 33,3% valsts teritorijas valsts zemes dzīļu izmantošanu var plānot pašreizējā tiesiskā regulējuma ietvaros.