2013.gada 18.aprīlis.
Līdz šim brīdim Ekonomikas ministrija nav ievērojusi 2010.gada 7.jūlija likumā "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" noteikto, ka Ministru kabinetam līdz 2011.gada 1.septembrim bija jāizdod noteikumus, kas regulētu ogļūdeņražu izpēti un ieguvi. Ekonomikas ministrijas amatpersonu bezdarbībai tiesiskā regulējama noteikšanā ogļūdeņražu izpētē un ieguvē nav attaisnojuma, bet tas netraucē Ekonomikas ministrijai izplatīt nepatiesas ziņas:
"Mums ir indikācijas, ka nafta no eksperimentālajiem urbumiem patiesībā tiek komerciālos nolūkos eksportēta» pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdes DB sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta direktors Dins Merirands. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc EM virza grozījumus likumā Par zemes dzīlēm, kuros prasa iekļaut normu, ka no eksperimentālajiem urbumiem ogļūdeņražus var iegūt ne ilgāk kā 180 dienas." (DB.LV, 2013.gada 11.aprīlī)
Kā nepamatoti un neobjektīvi ir vērtējami apgalvojumi, ka pašreiz likumā noteiktais ogļūdeņražu eksperimentālās ieguves termiņš paver iespējas negodīgai, atkārtotai urbumu izmantošanai vai pat absurdais viedoklis, ka 10 gadu laikā caur eksperimentālajiem urbumiem var izsūknēt visu Latvijas naftu. Ar šādu dezinformāciju saskaroties nepārsteidz arī pārējā neobjektīvā informācija piemēram, norāde uz šāda veida urbumiem piemēroto būvnormatīvu radītajiem vides piesārņojuma riskiem.
Urbumu ekspluatācijā ir īpaši svarīgi, lai tie darbotos nepārtraukti, un jebkura dīkstāve un darbības apturēšana draud ar jauniem zaudējumiem. Faktiski ar jauno regulējumu tiek noteikts, ka vairākos urbumos eksperimentālā ieguve jāpārtrauc, bet rūpniecisko ieguvi nevar uzsākt līdz pat 2013. gada oktobrim. Šis punkts tiek argumentēts ar vienkārši bezkaunīgu EM ierēdņu frāzi, kura norāda uz "bezgalīgas eksperimentālās ieguves nepieļaušanu", bet vairāk izskatās pēc apzinātas vēlmes pārtraukt to darbību, jo 2011.gadā EM plauktos iegūla komersanta lūgums atļaut uzsākt rūpniecisku ogļūdeņražu ieguvi.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikā visi dabas resursi ar Satversmi noteikti par zemes īpašnieka īpašumu, tomēr joprojām nav sakārtots regulējums ogļūdeņražu ieguvei un ilgstoši tiek likti šķēršļi šai inovatīvajai tautsaimniecības nozarei ar augstu ekonomiskās attīstības potenciālu. Pašlaik atkal ir jāatgiežas pie sāpīga jautājuma - kam ir izdevīgi noteikt absurdas prasības, ar kurām faktiski turpmākie ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves projekti sauszemē tiktu apturēti?
Asociācija pauž nosodījumu šādai EM pārstāvja nostājai un aicina pārskatīt valsts iestāžu attieksmi pret likumdošanas procesu un lēmumiem, kuri tieši skar privāto uzņēmēju darbības sfēru un var radīt ievērojamus zaudējumus, apdraudot jau veiktās investīcijas jau tā augsti riskantā un Latvijai vēl neapgūtā nozarē.
Lai papildinātu problēmsituācijas skaidrojumu, Asociācija piedāvā vairāku ekspertu komentārus par jautājuma praktiskajiem, teorētiskajiem un juridiskajiem aspektiem.
- Daiga Siliņa, zvērināta advokāte:
Enerģētikas departamenta direktora Dina Meriranda izteikums liecina par izteiktu nevērību pret tiesisko regulējumu valstī un šīs amatpersonas kompetenci. Termins indikācijas liek domāt, ka amatpersona, iespējams, zina atšķirību starp indicatio causalis un indicatio vitalis, bet zināšanas medicīnā nav pietiekamas bezatbildīga paziņojuma izplatīšanai.
Saskaņā ar Komerclikumu komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants (likuma 1.panta 1.daļa). Ogļūdeņražu izpēte un ieguve ir komercdarbības veids un "Baltic Oil Management" ir izsniegta atļauja - licence ogļūdeņražu izpētei un ieguvei, tas ir, Baltic Oil Management veic ar likumu atļautu darbību. Ogļūdeņraži izpēte tiek veikta komerciālos nolūkos un šīs darbības rezultātā iegūtais produkts tiek atļautā kārtā eksportēts un dokumentēts.
Eksports un nodokļa samaksa no šīs komercdarbības nevar tikt komentēta tā, ka nesaistītai personai var rasties priekšstats par it kā nelegālām darbībām. Nav pamata apgalvojumiem par eksperimentālo urbumu esamību, jo Baltic Oil Management ogļūdeņražu urbumi ir nodoti ekspluatācijā, reģistrēti un par tiem, skaitu, atrašanās vietu Ekonomikas ministrijai ir sniegtas atskaites.
- Marita Strādere, /Msc.oec, pabeigta doktorantūra RTU Inženierekonomikas fakultātē, lektore Vides aizsardzības tehnoloģiju programmā Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžā/
Šajā gadījumā komersants pēc savas iniciatīvas ir uzsācis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ogļūdeņražu komerciālai ieguvei, kā to paredz likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", par saviem līdzekļiem apkopojot vides speciālistu, sertificētu ekspertu sniegto informāciju par paredzētās darbības iespējamām ietekmēm uz vidi, izstrādājot priekšlikumus nelabvēlīgu ietekmju novēršanai vai mazināšanai, kā arī norādot uz projekta īstenošanas alternatīvajiem risinājumiem. Ietekmes uz vidi novērtējuma Ziņojumu sagatavo pēc kompetentās valsts pārvaldes institūcijas izsniegtas programmas, ievērojot komersanta, sabiedrības un valsts intereses, to publisko normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Būtisks procedūras nosacījums ir tas, ka uzņēmējs, kura projektam piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, nepieņem lēmumu par paredzētās darbības akceptu - pēc kompetentās institūcijas atzinuma par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lēmumu pieņems pašvaldība, kuras teritorijā paredzēts veikt ogļūdeņražu komerciālo ieguvi, visticamāk, rūpīgi izsverot ieguvumus un zaudējumus projekta īstenošanas gadījumā.
- Astrīds Freimanis, Ģeoloģijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors:
Eksperimentālo ieguvi var veikt vienā vai vairākos urbumos atkarībā no atradnes lieluma un naftas resursu daudzuma. Urbumi tiek veikti pakāpeniski, un katrs no tiem pēc tā apgūšanas ir jāpieslēdz ekspluatācijai. Urbuma ekspluatācijas pārtraukums negatīvi ietekmē no tā iegūstamās naftas ieguves apjomu un var novest pie papildus izdevumiem. Jāņem vērā arī katras atradnes specifika, jo īpaši apgūstot mazas atradnes. Licenciātam ir tiesības sakarā ar mazu atradņu izmantošanas grūtībām lūgt Finanšu ministrijai nodokļu brīvdienas, lai veicinātu šāda tipa atradņu rentabilitāti. Ja valsts nav pieprasījusi iegūtos ogļūdeņražus (naftu) nopirkt vai kā citādi izmantot , tad eksports ir vienīgā realizācijas iespēja.
- Par šīs nozares regulējumu pieredzē dalās Anatolijs Hubļdikovs, ģeologs, bij. "Kaliningradmorneftegazprom" ģenerāldirektora vietnieks:
Krievijas normatīvie akti nosaka, ka naftas ieguve var tikt uzsākta tad, kad ir pabeigta urbumu izpēte un eksperimentālā ieguve. Licences laukuma eksperimentālās sūknēšanas etapa realizācijai paredzētais termiņš ir pieci gadi, bet gadā tiek izurbti vidēji 5 - 7 urbumi. Viens no pamatmērķiem eksperimentālās ieguves ciklā ir pilnas informācijas iegūšana par iegulu stāvokli un iespējamo ieguves produktivitāti. Lai iegūtu objektīvus datus, šo urbumu ekspluatāciju eksperimentālās ieguves fāzē nav ieteicams pārtraukt, jo pēc urbuma izveides iegulas saturošajos iežos norit nenovēršami ģeofizikāli procesi. Prakse liecina, ka pēc urbumu ekspluatācijas pārtraukšanas ogļūdeņražu ieguves apjomi tajos var vairākkārtīgi samazināties vai pat urbums var kļūt ekspluatācijai nederīgs. Tas ir specifiski katram reģionam, pat apstākļi Lietuvā atšķiras no Latvijas, nemaz nerunājot par salīdzinājumu ar, piemēram, A.S.V, jo to nosaka iežu sastāvs, ķīmiskās īpašības.
LAT ENG
Baltijas ogļūdeņražu izpētes un ieguves asociācija piedalās: